Kauņa (latviešu)

Laipni lūdzam! Novēlam Jums neaizmirstamus iespaidus vienīgajā Hanzas pilsētā Lietuvā. Apmeklējiet baroka pērli – Pažaisles klosteri – un smelieties zināšanas Lietuvas pagaidu galvaspilsētas muzejos. Vizinieties ar ekskluzīvu transportlīdzekli – funikulieri – un izbaudiet elpu aizraujošus skatus no pilsētas zaļajiem kalniem un baznīcu jumtiem. Meklējiet noslēpumus senajos cietumos. Iepazīstiet dzīvu pilsētu jaukajās Vecpilsētas ieliņās un vienā no garākajām gājēju ielām Eiropā – Laisves alejā.

KAUŅAS APSKATES OBJEKTI UN VIETAS

1. Kauņas pils (Pilies g. 17) – vecākā mūra pils Lietuvā (pirmo reizi rakstu avotos minēta jau 1361. gadā), kurā saskaņā ar leģendām noslēpumaini pazemē nogrimis karalienes Bonas Sforcas karaspēks. XVI gadsimtā pilī atradās cietums, kurā ieslodzītās dvēseles, līdz pat mūsu dienām neatradušas mieru, naktīs spokojas Kauņas pilī.

2. Sateces parks (Papilio g.) – saukts arī par Kauņas sirdi. Te pastaigājoties, var redzēt, kā satek Nemunas un Nēres upe. Šajā parkā ir daudz dažādu ievērojamu objektu: altāris, uz kura tika veikti pagānu rituāli, Pāvesta kalniņš, kuru 1993. gadā apmeklēja un dievkalpojumu noturēja pāvests Jānis Pāvils II, Jāņa Pāvila II piemineklis, Sv. Jurģa baznīca ar Bernardiešu klostera ansambli, Kauņas pils.

3. Sv. Jurga Mocekļa baznīca (Papilio g. 7) – uzcelta 1503. gadā, viena no pirmajām baznīcām Kauņas vecpilsētā, paredzēta šeit mītošajiem bernandiešu mūkiem. Baznīcas interjerā valda gotikas stils, kas savijies ar baroka aprīkojuma fragmentiem. Baznīcas dienvidu daļā atrodas klosteris. Blakus var atrast viesu namu „Domus Pacis”.

4. Kauņas Rātsnams (Rotušės a. 15) – dažkārt dēvējams arī par „Balto gulbi”. Tā būvniecība sākta 1542. gadā. Rātsnama arhitektūrā dominē pat 3 stilu – gotikas, baroka un agrīnā klasicisma – elementi. Dažādos gadsimtos rātsnama uzdevums bijis atšķirīgs: te notika galvenie pilsētas tirgi un gadatirgi, tiesas, zem rātsnama grīdas darbojās 9 vaska kausēšanas krāsnis, tur atradās arī cietums, dažādu preču noliktavas. Pašlaik Rātsnamā notiek laulību ceremonijas, kā arī oficiāli pasākumi.

5. Kauņas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle-bazilika (Vilniaus g. 1) – tika uzcelta pēc Vītauta Dižā iniciatīvas 1413. gadā. Tā bija viena no pirmajām un vecākajām mūra ēkām Kauņā. Kauņas katedrāles-bazilikas arhitektūrā dominē gotikas un renesanses stili, bet interjerā spilgtākais ir baroka slānis ar historisma (neogotikas, neobaroka) un XX–XXI gs. papildelementiem.

6. Kauņas pilsētas muzejs (M. Valančiaus g. 6) – muzejā eksponēti pilsētas vēstures, zinātnes un rūpniecības, kultūras un mākslas, audio un video, kā arī arheoloģijas nodaļu krājumi. Pilsētas muzejs ierīkots klasicisma stila ēkā, kam no tautas garīgās kultūras un valstiskuma izveides viedokļa ir īpaša vēsturiskā nozīme.

7. Kauņas Sv. Franciska Ksavera (Jezuītu) baznīca (Rotušės a. 9) – vēlīnā baroka stila, taisnstūra plānojuma baznīca ar diviem torņiem sākta celt 1666. gadā, uzcelta 1720. gadā. Jezuītu klostera terasē ir skatu laukums, no kura var izbaudīt Rātslaukuma un Vecpilsētas panorāmas skaistumu.

8. Pērkona nams (Aleksoto g. 6) – tiek uzskatīts par vienīgo tirdzniecības ēku Lietuvā, kas piederējusi Hanzas tirgotājiem. Tas ir vecs, oriģināls gotikas arhitektūras piemineklis, celts XV gs. otrajā pusē. Ir zināma leģenda par vaidelotēm, kas šeit dedzinājušas mūžīgo uguni, un par Pērkona dieva skulptūriņu, kas atrasta ēkas sienā. Tiek uzskatīts, ka Pērkona vārds ēkai dots, vēloties godināt senās lietuviešu ticības – pagānisma – tradīcijas.

9. Kauņas Sv. Jaunavas Marijas debesbraukšanas baznīca (jeb Vītauta Dižā baznīca) (Aleksoto g. 3.) – vecākā baznīca Kauņā, celta ap 1400. gadu, Lietuvā vienīgā gotiskā stila baznīca ar krustveida plānojumu. Vēsturnieki uzskata, ka Lietuvas dižkunigaitis Vītauts kaujā ar tatāriem pie Vorsklas tika sakauts un gandrīz noslīka upē. Pēc izglābšanās kā pateicību Vītauts apsolījis Jaunavai Marijai uzcelt baznīcu upes krastā.

10. Vītauta Dižā tilts – zināms arī kā „garākais tilts pasaulē”. Vēloties pāriet pār tiltu no viena Nemunas krasta uz otru, bija nepieciešams pat 13 dienu. Jo Kauņa piederēja Krievijas impērijai, bet Aleksota rajons līdz 1807. gadam – Prūsijas karalistei, tāpēc katrā upes pusē spēkā bija dažādi kalendāri, starp kuriem bija 13 dienu atšķirība.

11. Aleksota funikulieris un apskates laukums (Amerikos lietuvių g. 6) tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem pacēlājiem Eiropā. Tas darbojas kopš 1935. gada. Ar Aleksota funikulieri var uzbraukt līdz skatu laukumam, no kura paveras brīnišķīga Kauņas vecpilsētas panorāma.

12. Vēsturiskā Lietuvas Republikas prezidenta mītne (Vilniaus g. 33) – Kauņai kļūstot par Lietuvas pagaidu galvaspilsētu (1919–1939), visa politiskā, ekonomiskā un kultūras dzīve pārcēlās uz šejieni. Prezidenta mītnē strādāja un dzīvoja visi trīs tālaika Lietuvas Republikas prezidenti: Antans Smetona, Aleksandrs Stuļģinskis un Kazis Griņus. Ēkas pagalmā var redzēt tur strādājušo Lietuvas prezidentu skulptūras. Pašlaik te atrodas muzejs.

13. Kauņas Sv. Ģertrūdes baznīca (Laisvės al. 101A) – uzcelta XV gs. otrajā pusē – viens no izcilākajiem Lietuvas gotikas pieminekļiem. Lielākā sakrālā vērtība Sv. Ģertrūdes baznīcā ir krucifikss, kas jau sen ir slavens ar saviem brīnumiem. Blakus baznīcai esošajā Sveču svētnīcā ziedotāji var iedegt svecītes, kas deg 7 dienas, kuru laikā tiek lūgts Dievs.

14. Laisves (jeb Brīvības) aleja (Laisvės al.) – apmeklējot Kauņu, noteikti jāpastaigājas pa vienu no Kauņas svarīgākajām ielām Naujamiestī, kas ir viena no garākajām gājēju ielām Eiropā. Ielas garums ir aptuveni 1,7 km, un tās izvietojums precīzi parāda austrumu un rietumu virzienu. Staigājot pa Laisves aleju, var apskatīt Kauņas Vītauta Dižā pieminekli, Lietuvas starpkaru estrādes (šlāgera) aizsācēja Daniela Doļska skulptūru, kas atrodas netālu no strūklakas. Laisves alejā ir daudz kafejnīcu, bāru, restorānu un jauku veikaliņu. Tā ir iemīļota pastaigu un tikšanās vieta.

15. Kauņas valsts filharmonija (L. Sapiegos g. 5) – nams uzcelts 1928. gadā, projekta autors – arhitekts E. Friks. Ēkai ir četri stāvi, tā ir celta neoklasicisma stilā ar jūgendstila elementiem. Filharmonijā tiek kopta un attīstīta nacionālā profesionālās mūzikas kultūra un tradīcijas, tiek atskaņoti klasiskās un ārzemju komponistu mūzikas skaņdarbi, tiek radoši pasniegtas pasaules mūzikas kultūras vērtības.

16. Kauņas valsts muzikālais teātris (Laisvės al. 91) – teātra namā piedzima un visā starpkaru Lietuvas neatkarības laikā pastāvēja lietuviešu profesionālā teātra māksla – drāma, opera, balets. Teātrī 1948. gadā notika pirmā baleta izrāde, un 1951. gadā – pirmā opera. Blakus muzikālajam teātrim atrodas Pilsētas dārzs, ko rotā Lietuvas komponistu, mākslas darbinieku un dziedātāju krūšutēli.

17. Nacionālais Kauņas drāmas teātris (Laisvės al. 71) – pirmais profesionālais stacionārais drāmas teātris Lietuvā, 1920.–1922. g. saukts par „Drāmas tēlotavu” („Dramos vaidykla”). Teātra ēka kļuva par vienu no spilgtākajiem XX gs. sociālistiskā reālisma arhitektūras paraugiem Lietuvā. To reprezentē monumentāla un teātrāli dekoratīva fasāde. Kauņas drāmas teātrī ir sešas dažādas radošās telpas pasākumiem.

18. Lietuvas bankas nams (Maironio g. 25) – 1924. gadā šo ēku projektēja arhitektūras profesors M. Songaila. Lietuvas bankas nama izmantošana nav mainījusies kopš tā uzcelšanas laika līdz mūsdienām, ēkā vienmēr ir  darbojušās bankas. Namā atrodas naudas muzejs, kura kolekcijā ietilpst eksponāti, kas saistīti ar banku darbības un naudas vēsturi.

19. Velnu muzejs (V. Putvinskio g. 64) – Kauņā ir pasaulē vienīgais velnu muzejs. Te tiek glabāta vairāk nekā 3000 velnu liela kolekcija. Muzeja eksponāti ir atceļojuši no Armēnijas, Jakutijas, Meksikas, Kubas, Ukrainas, Japānas un citām valstīm.

20. Nacionālais Mikaloja Konstantīna Čurļoņa mākslas muzejs (V. Putvinskio g. 55) – M. K. Čurļonis – pasaulslavens lietuviešu gleznotājs un komponists. Viņa radošais periods ilga tikai nedaudz vairāk nekā desmit gadu, taču šajā laikā viņš paspēja komponēt vairāk nekā 400 skaņdarbu un uzgleznot vairāk nekā 300 gleznu. M. K. Čurļoņa daiļradē savijas kopā neoromantisma, simbolisma un jūgendstila mākslinieciskās idejas. Muzejā var apskatīt ievērojamākās mākslinieka gleznas un baudīt viņa sacerēto mūziku.

21. Vītauta Dižā kara muzeja skvērs (K. Donelaičio g. 64) – 1919. gadā sāka veidot muzeju un dārzu, lai godinātu par Lietuvas neatkarību kritušos. Šajā skvērā stāv Brīvības piemineklis, kā arī slavenā Bernarda Buča skulptūra „Sējējs”, kas naktī sēj zvaigznes. Pie Nezināmā karavīra kapa deg mūžīgā uguns. Var dzirdēt muzeja zvanu tornī esošo 35 zvanu kariljonu koncertu, apskatīt koka krustus, kas novietoti par godu tiem, kas gāja bojā, cīnoties par Lietuvas neatkarību (Lietuvas krustu darināšana – tradicionāls lietuviešu tautas mākslas veids, 2001. gadā iekļauts UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā).

22. Žaļakaļņa (Žaliakalnio) funikulieris (Aušros g. 6) – īss dzelzceļš ar tauvas vilcējtrosi, ierīkots stāvā Žaļakaļņa rajona kalnu nogāzē. Funikulieris darbojas kopš 1931. gada, tajā var braukt 36 pasažieri, tas virzās ar 2 m/s ātrumu, un brauciens aizņem 1 minūti 38 sekundes. Ar Žaļakaļņa funikulieri no pilsētas centra iespējams pacelties līdz Kristus Augšāmcelšanās baznīcai.

23. Memoriālā Kristus Augšāmcelšanās baznīca (Žemaičių g. 31B) – Lietuvas neatkarības gados, 1922. g., radās ideja Kauņā, toreizējā pagaidu galvaspilsētā, uzcelt baznīcu kā pateicības simbolu Dievam par atgūto brīvību. Uz iespaidīga augstuma Kristus Augšāmcelšanās baznīcas tika izveidota terase, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz Kauņu.

24. Mīkola Žilinska mākslas galerija (Nepriklausomybės a. 12) – galerijā tiek glabāta Mīkola Žilinska Kauņai uzdāvinātā mākslas priekšmetu kolekcija: Senās Ēģiptes māksla, XVII–XX gs. Eiropas lietišķi dekoratīvā māksla, XVII–XVIII gs. Itālijas glezniecība, XIX gs. otras puses un XX gs. Rietumeiropas glezniecība, XX gs. pirmās puses Baltijas valstu glezniecība un tēlniecība. Galerijas pagalmā stāv slavenā 1986. gadā veidotā P. Mazūra skulptūra „Cilvēks”, kurā attēlots kails cilvēks. Dažādu pasākumu laikā „Cilvēku” apģērbj, īpaši ziemā, lai viņš nenosaltu.

25. Par Kauņas pareizticīgo katedrāli sauktā Sv. Erceņģeļa Miķeļa (Garnizona) baznīca (Nepriklausomybės a. 14) – pareizticīgo katedrāle 1895. gadā pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles tika būvēta kā reprezentatīva cietokšņa ēka, kas pauž greznību un oficiālitāti. 1991. gadā Sv. Ercenģeļa Miķeļa baznīca tika atdota Kauņas arhibīskapijas kūrijai. Katedrāles pagrabos atrodas muzejs neredzīgajiem.

26. Sugiharas nams (Vaižganto g. 30) – tika izveidots 1999. gadā, pateicoties Lietuvas un Beļģijas intelektuāļu un uzņēmēju centieniem, ar mērķi iemūžināt Japānas diplomāta Tiunes Sugiharas (Chiune Sugihara) piemiņu. Šajā ēkā 1939.–1940. g. darbojās Japānas konsulāts. Tiune Sugihara kļuva slavens ar to, ka Otrā pasaules kara laikā izglāba ap 10 000 Lietuvas, Polijas un Vācijas ebreju dzīvību – izsniedza viņiem „dzīves vīzas” uz Japānu bez jebkādas oficiālas Japānas valdības piekrišanas.

27. Ozolaine (Sporto g.) – lielākā pilsētas teritorijā esoša ozolu birzs visā Eiropā ar platību 84,42 ha. Ozolaines teritorijā var apskatīt „Stumbra” skulptūru, pastaigāties pa dzejnieka Ādama Mickeviča ieleju, apjūsmot pieminekli, kas uzcelts par godu leģendāro Lietuvas lidotāju Stepona Darjus un Stasja Ģirēna lidojumam, apmeklēt „Dziesmu ieleju”. Ozolaine ir iecienīta pastaigu un sporta vieta.

28. ,,Stumbra” muzejs (K. Būgos g. 7) – unikāla iespēja iepazīties ar Lietuvas alkohola ražošanas vēsturi un attīstību, degustācijas smalkumiem un noteikumiem. Te var apskatīt ražošanas procesā izmantojamos aparātus, etiķetes un taru, kā arī to, kā šodien tiek ražoti un fasēti „Stumbra” dzērieni.

29. Botāniskais dārzs (Ž. E. Žilibero g. 6) – 1923. gadā izveidotā dārza botāniskajās kolekcijās tiek audzēti 7300 taksonu augi. Augu ekspozīcijas, Lietuvā lielākās oranžērijas, unikāla skaistuma parks ar dīķiem un romantiskiem tiltiņiem, vēsturiskā Augstās Fredas muižas vide nodrošina lielisku vietu atpūtai.

30. Kauņas forti (Kauno fortai) (IX forta adrese: Žemaičių pl. 73, VII forta adrese: Archyvo g. 61) – Pirmā pasaules kara priekšvakarā Kauņas pilsētu ieskāva deviņi forti, starp tiem esošas baterijas un citi aizsardzības nostiprinājumi. Kauņas cietoksnis atspoguļo tā laika inženiertehniskos risinājumus un būvniecības iespējas. VII un IX fortu iecienījuši apmeklētāji. Šeit iekārtots muzejs, kurā var iepazīties ar fortifikācijas vēsturi.

31. Pažaisles baznīcas un klostera ansamblis (Pažaislio bažnyčios ir vienuolyno ansamblis, T. Masiulio g. 31) – saukts arī par Baroka pērli ir no skaistākajiem vēlīnā baroka arhitektūras šedevriem Ziemeļaustrumu Eiropā. Klostera ansambļa ēkās ir saglabājušās ap 140 dažāda lieluma fresku. Klosterī var apskatīt slaveno Skaistās Mīlestības Mātes (Gražiosios Meilės Motinos) gleznu, ko pāvests Aleksandrs VII 1661. gadā uzdāvināja Pažaisles baznīcas dibinātājam Kristupam Zigmantam Pacam. Pažaisles klosterī darbojas muzejs, un blakus tam atrodas unikāls Viesmīlības komplekss „Monte Pacis”, kur var nobaudīt vēsturiskus mūku ēdienus mūsdienīgā interpretācijā.

Brauc ar divriteni!

Kauņa nereti tiek saukta par Lietuvas velosipēdistu pilsētu, jo šeit ir daudz divriteņu celiņu, pa kuriem var braukt un baudīt gleznainākos Kauņas maršrutus. Vairāk informācijas par divriteņu nomu, populārākajām divriteņu trasēm un maršrutiem atradīsiet Kauņas tūrisma informācijas centrā, Laisvės al. 36, tel. (+ 370 37) 323 436, www.kaunastic.lt

Lec iekšā! Lec ārā! (Hop on Hop off)

Unikāla iespēja apmeklēt skaistākās Kauņas vietas kabrioleta veida autobusā bez jumta ar autogidu. Ar autogida palīdzību par Kauņu tiek stāstīts 8 valodās. Lai uzzinātu vairāk, zvaniet: tel.: (+370 5) 261 5558, (+370) 699 54064, interneta mājas lapa: www.kaunascitytour.com

Izbraucieni ar kuģīti

Kauņas pilsēta atrodas valsts lielāko upju Nemunas un Nēres satekā. Kauņā ir lielākā mākslīgā ūdenstilpne Lietuvā – Kauņas jūra (Kauno marios), ko ieskauj brīnišķīga ainava. Tāpēc tā ir lieliska vieta ūdens izklaidēm. Daudz neaizmirstamu piedzīvojumu, un saturīgi pavadīts laiks garantēts! Tiksimies uz klāja!

Sīkāku informāciju par izbraucieniem ar kuģīti un citām ūdens izklaidēm atradīsiet Kauņas tūrisma informācijas centrā, Laisvės al. 36, tel. (+ 370 37) 323 436, www.kaunastic.lt

Arhitektūra Kauņa. Modernisms

Lielā daļā Rietumu pasaules pēc Otrā pasaules kara strauji izplatījušās modernisma idejas drīz izlauza sev ceļu arī uz Lietuvu. 1920. gadā, kad Viļņu okupēja Polija, Kauņa kļuva par neatkarīgās Lietuvas Republikas galvaspilsētu (1920–1939) un svarīgāko Lietuvas pilsētu. Augot ekonomikai, galvaspilsētu centās padarīt par modernu Eiropas pilsētu. Lietuvas arhitekti sāka projektēt un būvēt mājas modernisma stilā, ko vāciski sauc par „Bauhaus“ un kas tajā laikā Eiropā un ASV bija avangardisks. Līdz pat šīm dienām Kauņa ir gandrīz vienīgā pilsēta pasaulē, kur ticis uzcelts un līdz šim saglabājies tik daudz šā stila ēku. Katram no šeit projektējušajiem arhitektiem bija sava raksturīga iezīme ar atšķirīgām modernām variācijām, kurās izpaudās vēsturiskie elementi, „nacionālā stila“ meklējumi vai vienkārši mēģinājumi vietējos apstākļos iepazīstināt ar modernisma pamatprincipiem.

KAUŅAS TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRS

Kauņas tūrisma informācijas centrs – lielisks padomdevējs, kā saturīgi pavadīt brīvo laiku Kauņā. Informācija par populārākajām apskates vietām, muzejiem, kultūras pasākumiem, izklaidi, ekskursijām.

Bezmaksas pilsētas rokasgrāmata (brošūra) un Kauņas karte.

Informācija par labākajām naktsmītnēm.

Derīgi padomi par to, kur iepirkties vai paēst.

Laisvės al. 36, LT-44240 Kauņa
Tel. (+370 37) 323 436
Faks. (+370 37) 423 678
El.p. info@kaunastic.lt,
www.kaunastic.lt

Kauņas tūrisma informācijas centrs punkti:

Kauņas Rātsnamā
Rotušės a. 15, Kauņa
Tel. (+370 37) 323 436

Kauņas starptautiskajā lidostā (Karmēlavā)
Karmėlava (Karmēlava), LT-54460, Kauņas raj.
Tel. (+370 37) 323 436

Kauņas autoostā
Vytauto pr. 24, Kauņa
Tel. (+370 37) 322 222

Kauņas dzelzceļa stacijā
M. K. Čiurlionio g. 16, Kauņa
Tel. (+370 37) 323 436

Viesnīcā Park Inn by Radisson Kaunas
K. Donelaičio g. 27, Kauņa
Tel. (+370 37) 323 436, (+370 37) 306 100

Darba laiks: plkst. 00.00–24.00

El.p. info@kaunastic.lt

AUTOSTĀVVIETAS UN SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

Autostāvvietas

Centrā un vecpilsētā par auto novietošanu ir jāmaksā darba dienās no 8.00 līdz 18.00, izņemot Rātslaukumu, kur par auto novietošanu jāmaksā darba dienās no 11.00 līdz 21.00.

Kauņas pilsētas centrs ir sadalīts četrās maksājumu zonās: dzeltenā zona – 4 Lt stundā, sarkanā zona – 3 Lt stundā, zilā zona –2 Lt stundā un zaļā zona – 1 Lt stundā.

Par autostāvvietu pilsētas centrā iespējams norēķināties ar maksājumu karti, monētām, e-karti vai īsziņu, izmantojot mobilo sakaru operatoru. Viesu un pilsētnieku ērtībām drīz būs iespējams norēķināties ar banku kartēm.

Maksājumi tiek pieņemti tikai nacionālajā valūtā – litos. www.parkavimaskaune.eu

Sabiedriskais transports

Kauņas pilsēta var lepoties ar lieliski attīstītu sabiedriskā transporta infrastruktūru: autobusi, trolejbusi un maršruta taksometri. 16 trolejbusu un 36 autobusu maršrutu līnijās transports kursē no plkst. 4.30 līdz 22.30.

Norēķini Kauņas sabiedriskajā transportā notiek ar bezkontakta elektroniskajām kartēm. Kartes var papildināt ar dažādu naudas summu e-makā un/vai periodiski ar noteikta veida (3, 7, 30 un 92 dienu) e-biļetēm. Jūs varat izmantot karti ar īpašu marķējumu norādītajās autobusu vietās „Kauno Viešasis Transportas” – KVT. Pirms iekāpšanas transportlīdzeklī Jums ir jāreģistrē sava karte.

Noderīga informācija: ja Jums nav e-kartes, kurā ielādēts e-talons, Jūs varat iegādāties vienreizēju biļeti pie transportlīdzekļa vadītāja. Lūdzu, nopērciet vienreizējo biļeti pie vadītāja uzreiz pēc iekāpšanas transportlīdzeklī. Ņemiet vērā, ka drošības apsvērumu dēļ vadītājiem nav skaidras naudas, tāpēc esiet gatavi samaksāt precīzu summu par biļeti bez atlikuma (2 Lt). Pie vadītāja iegādātās biļetes nav jākompostrē.

Pasažieriem autobusā jāiekāpj pa priekšējām durvīm un jāreģistrē e-biļete vai, iekāpjot autobusā, jānopērk vienreizējā biļete pie transportlīdzekļa vadītāja. Ja iespējams, ārā jākāpj pa aizmugurējām/vidējām durvīm..

Varat precizēt KVT maršrutus un sarakstus uzņēmuma mājas lapā www.kvt.lt, kā arī varat sūtīt savus lūgumus vai jautājumus pa e-pastu kvt@kaunas.lt.

E-biļešu veidi:

Vienreizēja biļete/Ceļojums uz vienu pusi.
Biļete noteiktam laika periodam (3, 7, 30 vai 92 dienas).

Lidostas autobuss

Autobuss Nr. 29 regulāri atiet no lidostas termināļa uz centru. Autobuss Nr. 29 savieno Kauņas lidostu ar Kauņas pilsētu. Ja ielidosiet Kauņā ar vēlo reisu, Jūsu ērtībām Jūs gaidīs autobuss Nr. 29, kas Jūs aizvedīs uz Kauņas centru. Katru dienu autobuss no lidostas uz Kauņas pilsētu atiet tikai tad, kad ir ielidojusi pēdējā lidmašīna.

29. maršruta, kas savieno Kauņas lidostu ar pilsētu, autobusos pasažieri var norēķināties ar litiem vai eiro. Vienreizējās biļetes cena: 2 liti jeb 1 eiro. www.kvt.lt

MĀCIES LIETUVIEŠU VALODU!

Lietuviešu valoda ir Lietuvas valsts valoda un oficiāla Eiropas Savienības valoda. Šajā valodā runā lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju. Lietuviešu valodas alfabētā ir 32 lielie un mazie latīņu alfabēta burti.

Pieklājības frāzes

Sveiki (neformāli)labas
Sveiki (oficiāli) laba diena
Uz redzēšanos (neformāli) iki
Uz redzēšanos (oficiāli)viso gero
Lūdzu prašau
Paldies ačiū
taip
ne
Atvainojiet atsiprašau
Priekā į sveikatą
Patīkami iepazītiesmalonu susipažinti

Praktiski

Vecpilsēta senamiestis
Vai Jūs runājat angliski? Ar kalbate angliškai?
Es nesaprotunesuprantu
Cik (maksā)? Kiek (kainuoja)?
Kā tevi sauc?Koks tavo vardas?
Kur ir...?Kur yra...?
Vai Jūs varētu man palīdzēt?Ar galėtumėte man padėti?
Tēja arbata
Kafija kava
Alus alus
Veikals parduotuvė

PADOMI

Palīdzības telefons – nelaimes gadījumā vai tad, ja nepieciešama policijas, mediķu vai ugunsdzēsēju palīdzība, zvaniet 112. Zvanot no mobilā vai fiksētā tālruņa, nav nepieciešams papildu kods.

Bagāžas glabātava – Kauņas dzelzceļa stacijā pazemes pārejā atrodas Bagāžas kase. Atstāto bagāžu var saņemt 24 stundas diennaktī.

Nauda un bankas – valsts atzītā naudas vienība ir lits (LTL). Viens eiro (EUR) ir 3,4528 litu. Naudas nominālvērtība ir 10, 20, 50, 100, 200 un 500 litu banknotes un 1, 2 un 5 litu monētas. Ir arī 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu monētas.

Smēķēšana sabiedriskās vietās – smēķēt ir aizliegts kafejnīcās, restorānos un sabiedriskās telpās.

Dzērienu lietošana sabiedriskās vietās – dzert alkoholiskos dzērienus ir aizliegts sabiedriskās vietās (ielās, parkos, sabiedriskajā transportā). Baudīt alkoholiskos dzērienus var bāros, kafejnīcās vai restorānos. Atgādinām, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecība ir aizliegta no plkst. 22 līdz 8 (izņemot bārus, kafejnīcas, restorānus utt.).

Dzeramnauda – nav obligāti jāatstāj dzeramnauda. Tomē par laipnu apkalpošanu parasti mēdz atstāt ap 10 % no maksājamā rēķina summas.

PAGARŠO!

Rupjmaize – lietuviešu virtuves lepnums. Tā vienmēr tikusi ļoti augstu vērtēta un pat dēvēta par „svētu”, kopš senatnes lietuvieši to saistīja ar maģiju vai māņticību.

Alus – lietuviešu alus tā īpašās garšas dēļ ir novērtēts ne tikai Lietuvā, bet arī citās valstīs. Kauņā darbojas divas alus darītavas – ,,Kauno alus” ir ,,Volfas Engelman”. Iesakām pagaršot abu šo alus darītavu produkciju.

Aukstā biešu zupa (Šaltibarščiai) – tradicionālā aukstā biešu zupa rozā krāsā, ko pasniedz ar vārītiem kartupeļiem. Īpaši iecienīta vasaras sezonā.

Cepelīni – kopš XIX gadsimta Lietuvā izplatīts rīvētu un/vai stampātu kartupeļu ēdiens, ko dažreiz sauc arī par dižkukuļiem (didžkukuliai), ar gaļas, biezpiena vai citādu pildījumu, ir neatņemama lietuviešu tradicionālās virtuves daļa.

Šakotis – XX gadsimtā Lietuvas klosteros sāka cept garu sazarotu un eglītei līdzīgu cepumu ar dobu vidu. Tagad tas ir viens populārākajiem konditorejas izstrādājumiem lietuviešu virtuvē. Lielisks deserts!

PĀRVED MĀJĀS!

Stumbra produkcija – Stumbras ir lielākais un populārākais stipro alkoholisko dzērienu ražotājs Lietuvā. Stumbra ražoto produkciju var iegādāties gan Stumbra muzejā iekārtotajā veikaliņā, gan specializētajos veikalos. (Lietojot alkoholu, riskējat ar savu veselību, ģimenes un sabiedrības labklājību.)

,,Volfas Engelman” produkcija – viena no modernākajām alus darītavām Lietuvā, kura ražo alu, sidru, kvasu un kuras produkciju var iegādāties lielveikalos.

Kauņas alus darītavas produkcija – vienīgais no lielajiem uzņēmumiem, kas alu fermentē atklātā veidā. Kauņas alus darītava regulāri darina 13 alus šķirnes, kuras tiek tirgotas lielākajos pilsētas tirdzniecības centros.

Rupjmaize – īpašs lietuviešu lepnums – rupjmaize, kas Lietuvas laukos līdz divdesmitajam gadsimtam bija pamatēdiens. Ir dažādu veidu tradicionāla lietuviešu maize: rudzu maize, kviešu maize un kviešu-rudzu maize.

Dzintars – „lietuviešu zelts”. No tā tiek izgatavotas unikālas rotaslietas, neparasti mākslas izstrādājumi. Dzintaram piemīt arī stimulējošas, spēcinošas īpašības. Tāpēc ar dzintaru kopš seniem laikiem ne tikai rotājās, bet arī ārstēja dažādas slimības. Lietuviešu senči ar dzintara amuletiem aizsargājās no ļauniem spēkiem. Pašlaik arvien populārāka kļūst dzintara terapija – tiek gatavoti tā uzlējumi, preparāti ar dzintara skābi, eļļu vai pulveri, tiek dzerta ārstnieciskā un spēcinošā dzintara tēja.

Lins – dēvēts arī par „Ziemeļu zīdu”. Gadsimtu gaitā lietuvieši ir izkopuši linu audzēšanas tradīcijas, kas tiek novērtētas ne tikai Lietuvā. Piedāvājam iegādāties kvalitatīvus lina tekstilizstrādājumus specializētos veikalos.

Koks – Kauņā iespējams iegādāties unikālus ar rokām darinātus izstrādājumus no koka, kuru piedāvājums patiesi ir ievērojams – no mājas soļa piederumiem līdz pat rotaslietām.

MUZEJI

1. Kauņas gleznu galerija

K. Donelaičio g. 16, Kauņa
II–VII 11.00–17.00
Tel. (+370 37) 221 779

2. Keramikas muzejs

Rotušės a. 15, Kauņa
II–VII 11.00–17.00
Tel. (+370 37) 203 572

3. A. Žmuidzinaviča darbu un kolekciju muzejs

V. Putvinskio g. 64, Kauņa
II–VII 11.00–17.00
Tel. (+370 37) 221 587

4. Kauņas T. Ivanauska zooloģijas muzejs

Laisvės alėja 106, Kauņa
II–VII 11.00–19.00
Tel. (+370 37)  229 675

5. Lietuvas izglītības vēstures muzejs

Vytauto pr. 52, Kauņa
I–IV 10.00–17.00; V 10.00–15.45
Tel. (+370 37) 206 210

6. Lietuvas aviācijas muzejs

Veiverių g. 132, Kauņa
I–VI  9.00–17.00
Tel. (+370 37) 295 547

7. Mairoņa lietuviešu literatūras muzejs

Rotušės a. 13, Kauņa
II–VI 9.00–17.00
Tel. (+370 37) 207 477

8. M. un K. Petrausku lietuviešu mūzikas muzejs

K. Petrausko g. 31, Kauņa
II–V 9.00–16.00 
Tel. (+370 37) 733 371

9. Povila Stulgas lietuviešu tautas mūzikas instrumentu muzejs

L. Zamenhofo g. 12, Kauņa
II–V 9.00–17.00; VI  9.00–16.00
Tel. (+370 37)  206 820

10. Kauņas arhibīskapijas muzejs

M. Valančiaus g. 6, Kauņa
II–V 10.00–17.00; VI 10.00–16.00
Tel. (+370 37) 322 584

11. Lietuvas medicīnas un farmācijas vēstures muzejs

Rotušės a. 28, Kauņa
II–VI 10.00–17.00
Tel. (+370 37) 201 569

12. Lietuvas sporta muzejs

Muziejaus g. 7, Kauņa
II–VI 10.00–17.00
Katra mēneša pēdējā ceturtdienā muzejs nestrādā.
Tel. (+370 37) 220 691

13. Sakaru vēstures muzejs

Rotušės a. 19
III–VII 10.00–18.00
Tel. (+370 37) 424 920

14. Dārgakmeņu (Gemoloģijas) muzejs

L. Zamenhofo / Kurpių g. 13, Kauņa
I–V 10.00–18.00;  VI 10.00–16.00
Tel. (+370 37) 227 780

15. Anatomijas institūta muzejs

A. Mickevičiaus g. 9, Kauņa
Ekskursijas tiek organizētas tikai grupām un pēc iepriekšējas vienošanās.
Tel. (+370 37) 327 283/ (+370) 652 98867

16. Muzejs neredzīgajiem

Nepriklausomybės a. 14, Kauņa,
Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīcas (Sobora) pagrabi. 
Ekskursijas tiek organizētas tikai grupām un pēc iepriekšējas vienošanās.
Tel. (+370 37) 226 676

SVINI ŠEIT!

Starptautiskais džeza festivāls ,,Kaunas Jazz” (aprīlis) www.kaunasjazz.lt
Starptautiskais folkloras festivāls ,,Atataria lamzdžiai” (maijs) www.ktkc.lt
Kauņas Hanzas dienas (maijs) www.tautosnamai.lt
Starptautiskais sporta deju konkurss „Dzintara pāris” (,,Gintarinė pora”) (maijs) www.tautosnamai.lt
Starptautiskais fotogrāfijas festivāls ,,Kaunas Photo” (aprīlis–jūnijs, septembris) www.kaunasphoto.info
Starptautiskie svētki ,,Bike show” (jūnijs) www.bikeshow.lt
Dziesmu svētki (jūnijs) www.tautosnamai.lt
Pažaisles mūzikas festivāls (jūnijs–augusts) www.pazaislis.lt
Starptautiskais festivāls ,,Operete Kauņas pilī” (jūlijs) www.operetta.lt
Starptautiskais modernās un tradicionālās folkloras festivāls ,,Suklegos” (septembris) www.suklegos.lt
Starptautiskais festivāls ,,Musica sacra” (septembris–oktobris) www.krmc.lt
Starptautiskais Kauņas kino festivāls (septembris–oktobris) www.kinofestivalis.lt
Starptautiskais dejas festivāls ,,Aura” (septembris–oktobris) www.dancefestival.lt
Kauņas biennāle (septembris–decembris) www.bienale.lt
Ziemassvētku egles iedegšanas svētki un Ziemassvētku pilsētiņa (novembris–februāris) www.tautosnamai.lt